Tulbizt jeddõvõtāmizt

JŪNIJS

04.06.2023. Ako piemiņas diena
Daugavas lībiešu brīvības cīņu un Mārtiņsalas lībiešu vecākā Ako vadītās 1206. gada sacelšanās pret krustnešiem atceres pasākums Salaspilī. 
Koris “Lōja”.
06.–08.2023. Izstādes Lībiešu tautas namā: “Jānim Beltem –130” un “Līvu krasta senie stāsti” (I. Ozoliņa)
Līvu (lībiešu) savienība.

Jeddõvõtāmizt arhīv

MAIJS

05.05.2023.Lībiešu tautas nama vasaras sezonas atklāšana
Trīs ozolu svētki – piemiņas pasākums veltījums Pēterim Dambergam (1909–1987), Mazirbe.
Līvu (lībiešu) savienība.

Līvõd pierāndõks pǟva

Pivāpǟvan kūoḑõn pierrõ kievādizt pīerpäuvõ, mis tämnāigast līb 26. märtsõs, mōgiņis, kus jedmõl āt jellõnd līvõd, ežmizkõrd sōb pivāstõd Līvõd pierāndõks pǟva.

Līvõd āt īžki Lețmō vǟrtõks – sīe muini tuoi allirov. Līvlizt ātõ prațțõnd eņtš kīel ja kultūr tämpiz sōņõ, bet līvõd pierāndõks Lețmōl um nǟdõb jo laigāld ja tõvāld. Līvõd, kis jedmõl ātõ jellõnd pāgiņis Lețmō kūožis, āigasttūontõd āigal ātõ jettõnd sūŗi tīedidi leț kīel, Lețmō rov, Lețmō vald ja sīe simbōld suggimizõs.

Lețmō līvõd jūrd ātõ lieudtõb ja nǟdõb tõvās Lețmōl iļammist, bet ižkist nēši Lețmō mōgõņis, kus līvõd ātõ jellõnd jedmõl. Ne ātõ nǟdõb kīels, īžkist leț kīel līvõperrizõs kīelmurds, kūožnimīs, nīnõmägīs, pivši kūožis ja irdõkšis. Laz uktõ Lețmō mōgiņi, kus līvõd ātõ jellõn jedmõl, tǟdõl pānda ja nägțõ eņtš līvõd jūŗi, vȯtšõ ja nägțõ līvõd pierāndõkst eņtš mōgõn immõrgouțs, suggimižis ja jegāpǟvas, LI Līvõd institūt īdskubs UNESCO Lețmō Rovviz Komisij ja Lețmō Rovviz kultūr sidāmõks ātõ tieutõnd, ku 2023. āigast līb Līvõd pierāndõks āigast.

Ikš sīe āigast amā tǟdzižist suggimižist um Līvõd pierāndõks pǟva – tämnāigast irgtõb irdõks, mis alīzõks um Lețmō mōgõnd līvõd jūrd mǟdõltimi ja ovstimi. Sīes pǟvan līvõd aļļõ-vālda–siņņizt plagād ja vērmõd merkõbõd līvõd pierāst tǟdziži ja īžkist līvõdõks sidtõd kūožidi. Nei īž kutsõm jaggõ võtām līvõd līndõd virgtimiz irdõksõst, mis jūrd ātõ lieudtõb kougizõs muinizāigas ja tämnāigast sōb pivāstõd setmiņ kūožõs Lețmōl.

Līndõd virgtimi um muini, kūoḑõn līvõdõn ummi irdõks. Se um perīņ Vāldamiersūomõd (līvõd, ēstlizt, sūomõd, karēld ja munt) jeddõnägțõksõst, ku mōīlma um suggõn viedlind munāst, sīepierāst līndõd ātõ kȭlbatõd ka muinižis õldzõmis, nägțõbõks, laigāld ātõ tieudtõb nei nimtõd “līvõd linkizt” – tänktõbõd, mis ātõ lieudtõd arheologõd ulzõkōvamižis sǟl, kus jedmõl ātõ jellõnd līvõd. Līndõd ātõ nǟdõb ka mōļtõkšis kivāndõkst pǟl Karēlijs, Sūomõs ja mūsõ. Līndõd virgtimi, mis līvõdõn tǟtõb āigast īrgandõks ja mōīlma virgimiz, um sīe muiniz jeddõnägțõks eļk. Līvõd irdõks alīzõks um līvõd arrimi, ku līndõd sigžõ läb līndat jarā, bet maggõbõd iļ tōla mier, jougūd agā jōrad pūojsõ, ja kievād nēḑi um virgtõmõst. Iļ irdõks võib jemīņ luggõ Baiba Šuvcāne kēras, bet irdõks īž um nǟdõb videos.

Līvõd pierāndõks pǟvan līndõd sōbõd virgtõd nei Kūolka nanās, ku ka Staitsõls, Rīgõs, Turaidas ja Pāles. Līvõd plagād ja vērmõd sīes pǟvan lībõd nǟdõb setmiņ Lețmō kūožis – nei institūtsijd eitõkst, ku ka līvliztõks sidtõd kūožõd jūs.

Mēg kutsõm jegāīd jaggõ võtām Līvõd pierāndõks pǟva suggimižist ja sōtõ mäddõn tieut iļ ne kūožõd, kus um mõttõltõd virgtõ līndidi agā pānda ilzõ līvõd vērmidi, laz mēg võigõm pānda nēḑi kōrtõ pǟl.